Vēstījums no Medžugorjes, 1993.g. 25. Oktobris

“Dārgie bērni! Šajos gados es esmu aicinājusi jūs uz lūgšanu un dzīvi saskaņā ar to visu, ko jums runāju, bet jūs pārāk maz uzklausāt manus vēstījumus. Jūs runājat, bet nedzīvojat. Tādēļ, mani mīļie bērni, arī šis karš tā ieilgst. Bet es aicinu jūs atvērties Dievam un dzīvot, glabājot Dievu savā sirdī, dodot liecību par maniem vēstījumiem un darot labu. Es mīlu jūs un ilgojos pasargāt jūs no katra ļaunuma, bet jūs to paši vēl nevēlaties. Dārgie bērni, es nespēju jums palīdzēt, ja jūs nedzīvojat saskaņā ar Dieva baušļiem, ja jūs nedzīvojat ar Svētās Mises upuri, ja jūs neizvairāties no grēka. Es aicinu jūs, lai jūs kļūtu par mīlestības un labestības apustuļiem. Šajā nemiera pilnajā pasaulē lieciniet par Dievu un Dieva mīlestību, un Dievs jūs svētīs un dos jums visu, ko jūs no Dieva lūgsiet. Es pateicos, ka jūs uzklausāt manus aicinājumus. ”