Vēstījums no Medžugorjes, 1992.g. 25. Marts

“Dārgie bērni! Šodien vairāk kā jebkad līdz šim aicinu jūs visus dzīvot saskaņā ar maniem vēstījumiem un īstenot tos ikdienas dzīvē. Es atnācu, lai jums palīdzētu, tādēļ aicinu jūs labot savu dzīvi, jo jūs ejat pa nelaimīgu ceļu, iznīcības ceļu. Kad jums sacīju: atgriezieties, gavējiet, lūdzieties, izlīgstiet savā starpā, jūs uzņēmāt šos vēstījumus pavirši un vieglprātīgi. Jūs gan sākāt dzīvot pēc tiem, bet vēlāk atkāpāties, tādēļ, ka jums tas izlikās grūti. Nē, dārgie bērni, ja ir kas labs, tad vajag labajā izturēt, un nedomājiet, ka Dievs jūs neredz, nedzird un jums nepalīdz. Tā arī jūs dažādu mazvērtīgu zemes interešu dēļ esat attālinājušies no Dieva un no savas Debesu Mātes. Es ilgojos šeit Medjugorjē radīt miera, mīlestības un labestības oāzi. Dievs ilgojas, lai caur savu mīlestību un ar Dieva žēlastības palīdzību darītu brīnumainas lietas un tā jūs kļūtu par Dieva klātbūtnes zīmi. Es jums saku, bērni: sātans rotaļājas ar jums un jūsu dvēselēm, bet es nespēju jums palīdzēt, tāpēc, ka jūs esat tālu no manas sirds. Tādēļ lūdzieties, dzīvojiet saskaņā ar maniem vēstījumiem un jūs skatīsiet Dieva mīlestības brīnumus pat jūsu ikdienas dzīvē. Pateicos, ka uzklausāt savas Debesu Mātes aicinājumu. ”