Vēstījums no Medžugorjes, 1997.g. 25. Jūlijs

“Dārgie bērni! Šodien jūs aicinu, lai jūs atbildētu uz manu aicinājumu lūgties. Es ilgojos, dārgie bērni, lai šajā laikā jūs atrastu kādu brītiņu gluži personīgai klusai lūgšanai. Es gribu jūs vadīt sirds lūgšanas ceļā, jo tikai tad jūs sapratīsiet, cik tukša ir cilvēka dzīve, ja tajā nav lūgšanas. Jūs atklāsiet savas dzīves jēgu tad, kad jūs atklāsiet Dievu, Dievu atklāsiet lūgšanā. Tādēļ, dārgie bērni, atveriet savas sirds durvis, lai jūs spētu saprast, ka lūgšana, tas ir iepriecinājums, bez kura nevar dzīvot cilvēka sirds. Pateicos, ka jūs uzklausāt manus aicinājumus. ”